Venēcijas Tirgotājs

Kad pirms pāris gadiem noskatījos Nacionālā teātra izrādi "Venēcijas tirgotājs" tad man sagribējās izlasīt darbu, jo likās, ka kaut kas tur nav tā un kaut kas trūkst.
Tad nu anglu valodas apmācības ietvaros pieķēros klāt Viljama Šekspīra (William Shakespeare) darbam "Venēcijas tirgotājs" (The Merchant of Venice). Valodas kontekstā jāteic, ka atradu arī latviskās versjas tekstu, jo šīs lugas teksts ir tik komplekss un pilns valodas vecvārdiem, kad angļu versijā daudz ko nesapratu.
Vispār izlasot, man palika tā pati sajūta, kas pēc lugas, kaut kas tur visā nav tā kā vajag. Neteikšu, ka esmu baigā sajūsmā, lai gan atskatoties uz izrādi, man pat tā patika labāk par šo lugu kā tādu, acīmredzot daudz ko var izvilkt labi aktieri.
Lugas pamatsižets - tirgonis Antonio aizņemas naudu priekš drauga Basanio precību centieniem, visa nelaime sākas ar to, ka kristieši ienīst žīdus, bet redz, žīdiem ir nauda un šie aizdod ar procentiem, kas kristiešiem liekas nehumāni (njā, a visu ko citu darīt - turēt vergus, spēlēt kārtis, dzert u.c. ir ok). Kaut kādās garas vārdu apmaiņas rezultātā šie abi nonāk pie secinājuma, ka nauda tiks aizdota pretī ņemot mārciņu tirgoņa miesas, ja tas parādu noteiktajā laikā neatdos.
Pa vidu Basanio tiek pie precēšanās ar Porciju (dikti apsviedīgu sievieti) un naudu noteiktajā laikā neatdod, jo Antonio kuģi ir gājuši bojā(beigās sanāk, ka tikai kavējušies). Un tad protams ir tiesas process, kur žīds grib saņemt savu parāda daļu.
Klasika paliek klasika, bet ja godīgi, man no šodienas skatu punkta nelikās sevišķi lielas sāpe, ka cilvēki aizņemas uz procentiem, tā notiek, nu pieņemiet to taču, tāds ir kapitālisms. Interesantāka bija Porcijas precinieku izvēle un savsatrpējo attiecību risināšana.
Prieks, ka izlasīju, bet nu klasika man kādu laiku pietiks.

Grāmatu Bingo šī grāmata aizņem lauciņu "A Forgotten Classic".