Rudens kā rudens...

Rudens kā rudens, biezie un gājputni laižas uz Nīlu...
Un es viņus saprotu, ļoti saprotu.
Nezinu vai gan es gribētu šobrīd laisties uz Nīlu, bet man šeit nepatīk drēgnie rīti un vakari, vējainais laiks, lietus un tas, ka mans dārza krāšņums iet uz galu.
Neko jau tur nevar darīt, tā ir dabiska lietu kārtība, bet tomēr kaut kā skumji kaut ko darīt dārzā, kaut ko raut laukā, griezt nost utt.
Bet viss ir pārejošs, būs atkal ziema (ar ko man arī ir grūti samierināties) un tad jau pavasaris.
Vienmēr esmu domājusi kā ir tad ja nejūt to kraso gadalaiku maiņu, vai labāk? Nu savādāk jau noteikti.