Laiks, laikmets, mode

Tad nu tā. Pēc ne sevišķi baudāma sižeta piedzīvojumu romāna par kagotiem un citām šausmām, nolēmu, ka man vajag palasīt ko izglītojošu.
Uzkāpu savas bibliotēkas otrajā stāvā un ilgi un dikti domāju par kādu tēmu gribu iegūt kādas zināšanas. Galīgais lēmums palika ņemt Igora Freimaņa grāmatu "Laiks, laikmets, mode".
Vispār tagad izlasījusāi šo darbu, man ir dalītas jūtas. Nespēju īsti izprast cik daudz šādos informatīvi pētnieciskos darbos ir jāliek paša autora domas un subjektīvais viedoklis. Šajā grāmatā tas vietām bija ļoti daudz un jāteic, ka man traucēja. Traucēja pat tik ļoti, ka domāju, viss veru grāmatu ciet un nesu uz bibliotēku atpakaļ neizlasītu.
Bet saņēmos un izlasīju, jo grāmatas vidus daļā, bija vairāk faktu un citātu no literatūras darbiem, kas raksturoja konkrēto stila periodu nekā autora paša domas, kas ir gaumīgs un kas ne, kā arī jocīgi novērojumi par dzīvi un komentāri par politiķiem.
Grāmata izdota 1998. gadā un tie autora komentāri šobrīd pat liekas tizli un smieklīgi, bet nu laikam jau katrs raksta to ko grib un ja vēl to arī kāds izdod, tad neko darīt, mana izvēle ir lasīt vai nelasīt.
Bet par pašu galveno, kas tad īsti ir grāmatas būtība.
Grāmatā ir apskatīta apģērba rašanās vēsture no Ēģiptes līdz par 19. gadsimta beigām. A kur tad palicis 20. gadsimts tā arī nesapratu, varbūt tā vēl tad nebija vēsture? Īpaši pievērsies Eiropai, jo nodaļas par austrumiem ir tikai dažas, pilnīgi nekas nav par Amerikas un Āfrikas kontinentiem. Subjektīvi spriežot, pēc apjoma, visinteresantākais periods autoram ir šķitis no renesances līdz 19 gs. beigām, vai varbūt materiāli ir bijuši vislabāk pieejami, kas zin. Skolēniem, kas raksta referātus, varētu lieti noderēt šī grāmata, kaut kādu pamatlietu uzzināšani, bet ja grib ko dziļāk, būs "jārok" citur.
Gribēju i-neta dzīlēs noskaidrot kāds tad autors izskatās, bet nesanāca, uzzināju gan no kādas Cēsu bibliotēkas darbinieces esejas, ka onka jau gados un, ka viņa mūža darbs un aizraušanās ir bijusi saistībā ar baletu. Tas izskaidro plašās nodaļas par teātra un baleta kostīmiem.
Visā visumā, esmu uzzinājusi daudzas jaunas lietas, kas viennozīmīgi ir vērtīgi, bet otreiz ko tādu lasīt negribu, nepatika rakstības stils un subjektīvisms.