Sniegu valstība &Tūkstoš dzērvju

It kā jau nav pareizi censties pabeigt līdz galam grāmatu, kura neaizrauj, tomēr šoreiz pacentos un nebija jau nemaz tik traki.
Man patiesībā ļoti patīk japāņu autori, taču izrādās, ka tomēr ne visi.
Jasunari Kavabatas (Yasunari Kawabata) divi garie stāsti ievietoti vienā gramatā "Sniegu valstība * Tūkstoš dzērvju", pie šīs grāmatas tiku vienā no grāmatu maiņas reizēm.
Tad nu tā, pāris gadus šī grāmata nostāvēja grāmatplauktā un grāmatu Bingo rosināta izvilku to kā "Grāmatu no pašas grāmatu kaudzes apakšas". Pirmo stāstu izlasīju februārī un dikti sajutos ne īsti teikt vīlusies bet nu lielā neizpratnē, ko ellē autors, kas starp citu ir Nobela premijas laureāts, īsti ar šo visu gribēja teikt. Pat grāmatas pēcvārds tā līdz galam man neraisīja skaidrību, kas īsti bija tas, ko es tiko izlasīju. Pametu grāmatu nepabeigtu.
Pirms pāris dienām krāmējot māju grāmatu atradu un nolēmu, ka jānodara tas darbs līdz galam un jāizlasa arī otrs stāsts. Nu, jāsaka, ka tas kaut kā labāk gāja, bet joprojām es te daudz ko nesaprotu. Tomēr tā japāņu simbolisma pasaule ir tālu no manis.
Palasot autora biogrāfiju, liekas var saprast kādēļ viņa izteiksme ir tik jokaina, nu viegla dzīve jau šim nav bijusi, tomēr kas viņā ir tāds, lai tiktu pie Nobela prēmijas, nu nezinu, varbūt esmu pa jaunu un neko nesaprotu.
Novele (nu tā angliski tulkotajā versijā apsaukts šis darbs) "Sniegu valstība" risinās kādā pusvientulīgā kalnu ciemā. Ir skaista meitene - Geiša un ir dīkdienīgs vīrišķis, kam jāstrādā nav, jo ir gana daudz līdzekļi, lai ceļotu, nodarbotos ar saviem visai jocīgajiem pētījumiem (aizraujas ar rakstu rakstīšanu par Eiropas baletu, lai gan nav redzējis nevienu izrādi) un izklaidētos.
Nu meitene-Geiša samīlas šamā, nu viņš, nu nezinu,gan ko šis tur juta, bet nu mīlestība tā nebija. Visā visumā viņi tur kaut ko savstarpēji risināja, īsti neaspratu ko. Neesmu droša, bet radās tāda sajūta, ka šajā darbā ir izcenzēti kādi gabali (darbs izdots vēl tālajos 70. kas kā mēs zinām bija Padomju laiki), jo tur bija gana daudz "gultas ainu". Paralēli vēl vislaik varēja sekot kādas citas meitenes dzīvei un beigu traģēdijai. Kas un kāpēc tā beidzās darbs, nesapratu, laikam vēl jāaug līdz tam, lai gan vispār man jau stipri vienalga tas šobrīd.
Stāstā "Tūkstoš dzērvju" galvenais varonis vislaik maldās starp sieviešu baru. Arī šeit vīrietis ir attēlots kā tāds nenobriedis tītenis, kas vislaik nevar kaut ko pats izlemt. Viss sākas ar to, ka šis pieņem vienas vecas mirušā tēva mīļākās (ar visai jocīgu vizuālo defektu, par ko visu darbu ik pa laikam atceras) piedāvājumu apmeklēt viņas rīkoto tējas ceremoniju. Šamā grib saprecināt šo ar vienu dikti jauku meiteni, kam lakats ar tūkstoš dzērvju rakstu (arī par šo tēmu galvenais varonis vislaik fantazē, nē, ne īsti par meiteni, bet par lakatu). Pasākumā ierodas otra tēva mīļākā ar savu meitu. Tad nu viņa jaunajā puisī redz viņa tēvu, salaiž ar puisi, jūtas šausmīgi vainīga un pēc kāda laiciņa uztaisa pašnāvību, tad nu jaunais cilvēks sāk aizrauties ar meitu, jo viņā redz viņas māti.Tad nu pilns ar visādiem bezgalīgiem dialogiem pēc kuriem beigās var saprast, ka arī meita grib darīt sev galu, vai izdarīja, nevar saprast, jo beigās viss paliek karājoties gaisā.

Grāmatu Bingo šī grāmata aizņem lauciņu "A Book at the Bottom of Your to Be Read Pile".