Viena taisnība visiem...?

Tādu nu nosaukumu tulkotāji devuši Donnas Leonas trešajai latviski tulkotajai grāmatai.
Īsi pārstāstot galveno intrigu, notikumi risinājās apmēram tā.
Detektīvs Gvido Bruneti ierodas prestižajā San Martino militārajā akadēmijā, lai izmeklētu prominenta valstsvīra dēla, jauna un daudzsološa kadeta Ernesto Moro nāves apstākļus. Puiša ģimene nepieļauj iespēju, ka tā bijusi pašnāvība, un arī komisārs uz šo sākotnēji izvirzīto teoriju sāk raudzīties arvien skeptiskāk, taču, jo dziļāk inspektors pēta notikumus, kas noveduši pie jaunā cilvēka nāves, jo dīvaināka un naidīgāka kļūst pārējo studentu attieksme.
Kopumā jāteic, šī grāmata kaut kā pilnībā neaizrāva mani. Nezinu, varbūt pie vainas arīdzan tas, ka aizskarti tāda politiski nomācoši jautājumi, kā politiskās sistēmas vājums, korupcija, līdzekļu šķērdēšana u.c. lietas, kas šobrīd pārpludina Latvijas mediju telpu. Līdz ar to, negribas man vairs ar to saskarties kaut kur citur, vismazāk daiļliteratūras izvēlē.
Arī galvenie varoņi šajā grāmatā ir uzkrītoši drūmi un bēdu nomākti. Šķiet, ka komisārs Brunetti ar pie eksistenciālas pusmūža krīzes beidzot ir ticis un Eletru arī moca kaut kādas neizskaidrojamas skumjas, lai gan savus informācijas ieguves darbus viņa joprojām veic vienkārši lieliski.
Kā pluss, jāuzteic, liekiskie meli, ko noziegumā vainīgais varonis izklāsta Brunetti, lai mirušais jaunietis tiktu atzīts par pašnāvnieku. Tik izdomas bagāts stāstiņš, es tādus neizdomātu.