Kazimirs un Karolīne jeb Nu un???

Vakar biju uz Nacionālā teātra izrādi "Kazimirs un Karolīne".
Nu jau iepriekš par šo lugu bija sliktas gan skatītāju atsauksmes, gan teātra kritiķu domas. Teātra direktors pēc katastrofālās pirmizrādes solīja šo garadarbu uzlabot, līdz ar to sanāk, ka skatījos uzlaboto variantu. Nu jāteic, ka ja šitais bija uzlabots, kas tad darījās pirmizrādē?
Arī paklausoties skatītāju domas defilējot apkārt pa teātri pēc pirmā cēliena, spēju saklausīt apmēram tādus tekstus kā, kas tas pa murgu ko te rāda?
Pats teātris šo darbu definē apmēram šādi: "Krīzes laika mīlestības stāsts no 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem ir viena no spēcīgākajām Eiropas lugām, kas pēdējos gados ieguvusi jaunu, aktuālu skanējumu. Viņš – šoferis, kas tikko zaudējis darbu. Viņa – kantoriste, kas gatava darīt daudz ko, lai darbs būtu un labklājība augtu. Abi varētu turēties kopā un izdzīvot cauri grūtajam laikam, tomēr tas kļūst sarežģīti. Autors lugai devis apzīmējumu “tautas luga”, izrādes darbība notiek karnevāliskā pasākumā „alus svētkos”, kurus pēdējos gados tā iecienījuši arī Latvijas cilvēki. Dzīvesgudrs, smeldzīgs un humora pilns stāsts par mīlestību uz „dzīru krīzes laikā” fona."
Nu jāsaka krīzes tur bija pār pārēm, jāteic, jau ka vairāk gan pašu varoņu personīgās krīzes, kas visu lugas darbības laiku auga augumā. Un principā arī lugas beigās, nevienam tur netapa skaidrs ko darīt ar savu personīgo krīzi. Nu mīlestības tur principā nebija. Un dzīves gudrības ar ne, nu ja viņi ar to domāja tās dažas jocīgās atskārsmes lugas beigās, nu ok, lai tad nu būtu.
A kas man no tā visa?
Ja godīgi nekas.