Indoķīnas neceļi

Daudzpusīgo interešu un vēlmes dažādot grāmatu loku ko lasu, ik pa laikam sakārojas palasīt ceļojumu grāmatas.
Šajā reizē izvēlēta Jāņa Jaunarāja "Indoķīnas neceļi". Prātā bij iekritusi epizode, kur konkrētais ceļotājs tika intervēts pirms došanās ceļā.
Izlasītā grāmata vilties nelika. Stāsts sākās ar Laosu, turpinājās ar Vjetnamu un noslēdzās ar Kambodžu. Taisnības labad gan jāsaka, ka viss vienmēr sākas un beidzas ar Taizemi, jo no šīs valsts var tālāk tikt citās Indoķīnas valstīs. Tā kā grāmata rakstīta 2003. gadā, tad domājams, ka tagad šīs valstis būs skārušas vēl kādas izmaiņas, nekā tas bija apraksta veikšanas laikā - vairāk tūristu, mazāk pasaules aizmirstu nostūru utt.
Autors gan konsekventi atzīst bekpekeru dzīves un ceļošanas stilu, pārējos, kas tā nedara daļēji atzīstot par lūzeriem, bet tas tā īpaši grāmatu lasīt netraucēja, lai gan dažādi komentāri par baltajiem tūristiem bija, ka biezs.
Lieliskas bija autora forogrāfijas un apraksta dokumentēšana pa laika posmiem un pilsētām, klāt pievienotā karte labi ilustrēja ceļojumu.
Visā visumā man kā dīvāna ceļotājai (lasu par eksotiskām vietām un iztēlē ceļoju) grāmata dikti patika.
Autoram ir vēl viena grāmaata par Indiju, kas ir tapusi iepriekš un par kuras ieņēmumiem autors ir devies uz Indoķīnu. Žēl gan, ka nekas vairāk nav dokumentēts, jo maz ticams, ka autors vairs nav ceļojis.