Neliels rezumē

Brīvdienas gandrīz jau galā un jāatgriežas vien realitātē, ko sauc par jauno darba nedēļu. Kopumā jāteic, par spīti visam svētki bija lieliski. Lielais ķieģelis jāmet Rīgas Satiksmes lauciņā, ka nebija ne tuvu pietiekoši sabiedriskā transporta tai ļaužu masai, kas 18. novembrī devās baudīt vakara pasākumus. Nu tā jau ir, gribi braukt bez maksas, pieciet, ka vienā maršrutā pēc 10 vakarā ir tikai trīs trojejbusi,kas ir pārbāzti. Ja ne, ej kājām, nu gāju, un ne tikai es viena, a ko bija darīt. Tā, ka Rīgas Satisme - fuj, bet ja godīgi, neko citu no tevis sagaidīt jau nevar (to jau redzu ikdienā braucot uz/no darba). Bet nu par priecīgo. Laikam pirmo reizi ietrāpīju kolosālā vietā, kur Salūta laikā gan mūziku dzirdēju, gan visu labi redzēju. Salūts bija skaists, un kopā ar mūziku, tas bija vēl labāks. Festivāls "Staro Rīga" man tīri labi patika. Iespējams patiktu vēl labāk, ja piektdien būtu izprintējusi objektu karti, tad nu pēc atmiņas un ļaujoties ļaužu plūsmai apstaigāju lielo vairumu objektu(spriežot pēc bildēm, kas atrodamas ziņu portālu galerijās), bet šo to jau arī palaidu garām. Ar pagājušo gadu salīdzināt nevaru (o, kā te visi salīdzina), jo tad nebiju. Tomēr mani favorīti ir Vērmanes dārza ūdens strūklaku šovs un Bastejkalna uguns upe ar uguns laivām. Kā atraktīvu un izklaidējošu pasākumu jāmin Lufthansas avio skrejceļš. Man tā sagribējās kaut kur aizlidot(jāsecina, ka laikam laba slēptā (hmm, varbūt tomēr ne-slēptā) reklāma viņiem izdevusies.