Garīguma meklējumi grāmatās

Nu principā novembris man tāds pārdomu mēnesis, līdz ar to pievērsos kvantitatīvai ezotērisko/pašpalīdzības grāmatu lasīšanai. Kopumā secinu, ka šīs grāmatas rullē, un bibliotēkā tās ko paņēmu, laikam dabūju tik tapēc ka kāds tiko bija atnesis atpakaļ. Nu ja ņem piemēru kaut no ikdienas darba, tad cilvēku, kas grib būt laimīgi ir pārpārēm, bet kā redzams no reālās situācijas, visiem tā laime laikam netiek. Nu tad kaut kas ir jādara. Arī man vēl ir kur augt, līdz ar to, pievērsos izglītošanās procesam. Izlasīju Valērija Siņeļņikova "Ārsta Siņeļņikova praktiskais kurss - Kā iemācīties mīlēt sevi" un Dīpaka Čopras "Spēks Brīvība Žēlastība". Vēl jau arī slavenais "Secret", bet tā kā to lasu, par to vēl stāsts taps, jo arī par šo man ir ko teikt. Esmu dzirdējusi fanojam par Siņeļņikovu un tagad saprotu kapēc, viss baigi vienkārši uzrakstīts, adresēts plašajai krievu dvēselei, kas arī mums ir izprotama. Nu vismaz bija interesanti lasīt. Vai visas metodes 100% darbojas, nu es nezinu, bet tas jau katram individuāli. Ja uznāks luste un bibliotēkā kas būs, laikam palasīšu vēl. Čopra man šajā grāmatā šoreiz nepatika, nē, nu kopumā, viss jau tā ir kā rakstīts, bet kaut kā daudz par daudz ūdeni sajējis. "Septiņi garīgās veiksmes likumi" bija foršāki un koncentrētāki. Vai kaut ko vēl no viņa lasīšu - nezinu gan.

Bet kopumā secinu, ka vienas un tās pašas lietas un kopsakarības tiek aplūkotas visās šāda tipa grāmatās, tik atšķiras autora rakstības sarežģītības pakāpe un pieeja savam lasītājam. Nu jeb citiem vārdiem sakot - atradi to, kas patīk, citu neko nav jēgas lasīt. Šeit gan es negribu teikt, ka garīgie meklējumi nav vajadzīgi, ir, bet katram pa savam un man šajā gadījumā jau ar 2,5 (to Secret es vēl lasu) izlasītām grāmatām pietika, lai ko saprastu, apdomātu un virzītos uz priekšu un ieklausītos sevī ko es gribu un ko man vajag. Grāmatas - tā ir foršā lieta, bet kā tas viss notiks praksē, nu tas jau ir cits stāsts.