Skarbā brīnumzeme un pasaules gals

Kaut esmu izlasījusi tikai divas no Haruki Murakami grāmatām, varu teikt, esmu viņa fane.
Pagājušo ruden izlasīju "Aitas medīšanas piedzīvojumus" (A Wild Sheep Chase), lai gan sākumā man krita uz nerviem viss kas tur tika pasniegts un es pat pāris reizes apdomāju iespēju pārtraukt lasīt, jāsaka, ka paldies Dievam, tomēr tā neizdarīju. Tiekot pāri pirmajām murgainajām 60 lappusēm, tālāk pavērās kolosāls stāsts.
Nu šeit man jāiestarpina fakts, ka lielu daļu grāmatu mēdzu lasīt pēc tā brīža emocionālajām prasībām un sajūtām, kas mani ir pārņēmušas klīstot pa bibliotēku. Pēdējā pusgada laikā esmu klīdusi garām plauktam ar Murakami daiļradi, taču neviena grāmata tā arī mani nebija uzrunājusi. Taču kādā maija pēcpusdienā roka beidzot pasniedzās pēc šīs - "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals" (Hard-Boiled Wonderland and the End of the World).
No grāmatas publicitātes rakstiņiem izvilku šo apkopojumu, kas arī vislabāk raksturo to, kas ir šajā grāmatā. "Romāna darbība risinās divās pasaulēs vienlaicīgi - viena ir galvenā varoņa "realitāte" un otra ir ideālā pasaule, kas slēpjas varoņa apziņā. Abas pasaules ir nošķirtas ar milzīgu sienu un šo pasauļu iemītniekiem vieniem par otru ir visai miglains priekšstats, tomēr dažus neliek mierā jautājums par to, kas atrodas aiz sienas. Galvenais varonis pret paša gribu tiek ierauts neticamu notikumu virpulī, kas aizved viņu pazemē un viņš uzzina, ka nav viss parasts skaitļotājs, bet gan ekperimenta dalībnieks."
Kolosāla grāmata ar to vien, ka spēj savīt vienā veselumā sarežģītas zinātniskas koncepcijas, "actionu" un pašanalīzes elementus. Kaut kas no tā visa bija arī "Aitas medīšanas piedzīvojumos", taču jāteic, ka šajā darbā apziņas transformēšanās un prāta stāvokļi ir preperēti krietni vairāk un tas viss pasniegts tādā piedzīvojumu un mistikas apdvestā ietvarā. Nu taisnība jau vien ir, ka mums visiem apziņas kodolā ir savs "pasaules gals", savas sienas ko ceļam, pilsētas, kur patveramies un ierobežojam sevi. Tikai jautājums paliek, vai mēs tur gribam palikt pa visam?
Murakami manuprāt, ir jāatklāj katram pašam, lai tad arī varētu spriet par to, vai nu patiks vai nu riebsies. Man patīk.