Sweet sixteen

Kā man sagribējās būt atkal 16 gadus vecai, bet ar 25 gadnieces prātu. :)
Kāpēc?
Jo izlasīju Dženijas Kolganas (Jenny Colgan) "rozā" sieviešu romānu "Vai atceries pirmo reizi?" (Do you remember the first time?).
Tekstiņš ieintriģēšanai lūk kāds.
"Savas labākās draudzenes Tešijas kāzās trīsdesmitdivgadīgā Flora pēkšņi atskārš, ka viņas karjera lielā firmā, nesen iegādātais dzīvoklis un attiecības ar nosvērto Oliveru nav tas, pēc kā viņa kvēli ilgojusies. Ak, kaut varētu pagriezt atpakaļ laiku un vēlreiz piedzīvot pirmo mīlestību, pirmo skūpstu, pirmo ballīti, – taču šoreiz neko neatstāt pašplūsmā un visu izdarīt pareizi!
Nākamajā rītā pamostoties Flora ir šokā: naktī viņas vēlēšanās ir piepildījusies. Iedomājieties: padsmitnieces slaidais augums, kura dēļ Britnija Spīrsa būtu gatava pārdot savu dvēseli, un pieredzējušas sievietes asprātība un pašpārliecinātība..."
Nu jāteic, ka tā arī ir kā tur rakstīts. Lasījās dikti raiti, lai gan protams pastāstiņš pilnībā balstīts uz neiespējamo faktu, ka galvenā varone nonāk tādā kā laika cilpā, kur iegūst savu 16 gadnieces izskatu, bet paturot savu 32 gadnieces prātu un atmiņas. Nu ko, nokārtoja 16 gados nepadarītās lietas un nonāca atpakaļ 32 gadnieces dzīvē, kas izrādījās nu bija kļuvusi daudz jaukāka.
O, kā es ar tā gribētu.
Ko es darītu, ja nonāktu 16 gadu vecumā ar savu tagdējo saprātu?
Nu 1) neiespringtu par visādām muļķīgām lietām par ko tad iespringu.
2) Daža laba čikse būtu pa muti dabūjusi par to ko toreiz sarunāja.
3) Dotos kādā apmaiņas programmā uz citu valsti pamācīties vidusskolā kādu gadiņu tur, toreiz tādas ekstras vēl nebija tik plaši izplatītas kā tagad.
4) Nebūtu 2 vidusskolas gadus muļļājusi krievu valodu pie tās netalantīgās un nedaudz sadistiskās učenes, kā mēs redzam nekādas jēgas no tā tāpat nebija, tikai lieks stress un negācijas. Mož būtu vācu valodu tai vietā iemācījusies.
5) Jau tad nopietnāk būtu pievērsusies radošām lietām.
Jā, sapņojam...