Rekviēms

Ja reiz atkal esmu pieķērusies Lorēnas Oliveras (Lauren Oliver) triloģijai par totalitāru pasauli bez mīlestības, tad nu izlasīju trilogijas noslēdzošo grāmatu "Rekviēms"(Requiem).
Par "Delīriju" un "Pandēmiju" var lasīt manos 2014. gada blogos.
Darbība norisinās uzreiz pēc otrās grāmatas beigām, kur Lēna izglābj Džūljenu un atklāj, ka Aleksis ir dzīvs, kas gan man šķiet, ļoti dīvaini un aiz matiem pievilkts, ja ņem vērā totalitārās pasaules uzbūvi un attieksmi pret neārstētajiem.
Grāmata veidojas no diviem stāstiem, kas ir katras varones skatu punkts - ir Lēnas redzējums un Hannas.
Teikšu tā, Hannas stāsts man patika labāk, jo parādīja, kas notiek ar izārstētajiem.
Lēnas gadījumā, nu tur man šķiet bija tāda mētāšanās starp abiem puišiem, līdz beigās viņa izvēlējās vienu. Ā un pretošanās kustība tā starp citu.
Nu lai cik interesanti sākās triloģija un pat otrā daļa likās interesanta, tomēr trešā daļa radīja iespaidu, ka autorei ātrāk gribējies tikt vaļā no rakstīšanas un pievērsties interesantākām lietām.