Mīlas veltes

O, jā, tā ir vissaldākā un šķebinošākā sieviešu literatūra. Man tādu laikam savajadzējās.
Džūdita Maknota& Džūda Devero (Jude Deveraux & Judith McNaught) "Mīlas veltes" (Simple Gifts).
Grāmata sastāv no četriem stāstiem, katrai autorei pa diviem.
Džūda Devero.
Pirmais stāsts par jaunu atraitni, kura Ziemassvētku korporatīvā baļļuka laikā tiek pieķerta okšķerējam pa lielā šefa kabinetu un šis ņem un šajā samīlas un loģiski, ka šī arī. Viss vainagojas ar laulību un bērnu/-iem.
Otrais stāsts par 12 gadīgu zēnu - brīnumbērnu, kurš ar savu skolas biedreni izdomā plānu, kā savest savu vientuļo (un resno) māti kopā ar miljardieri, lai pats varētu iestāties Prinstonā. Arī viss beidzas ar bērna gaidīsanu un bildinājumu.
Džūdita Maknota.
Pirmais stāsts ir par jaunu meiteni Viktorijas laika periodā (laikam), kura negrib precēties, bet gan būt izglītota, rakstīt romānus un darīt to kas pašai patīk. Viņas māmiņa gan ir citās domās par to. Tā nu kādas lielas balles laikā, bišķi pa daudz iedzerot meitene izdomā plančiku kā varētu neprecēties. Hā, nu jāsaka, ka plančiks izgāzās. I apprecējās, i pie dvīņiem tika.
Otrais stāsts par dzīvesstila žurnāla fotogrāfi, kura satiekas ar savu bērnības lovi pēc daudziem gadiem, jo jāfotogrāfē kāzas, kas tiek organizētas bērnības loves grandiozajā īpašumā tā māsasmeitai. Lieki teikt, šie atrisina savas problēmas, samīlas, māsasmeita aizbēg no savām kāzām, nu ko darīt, ballīti nelaidīs vējā, jāprecas pašiem. O, jā, un pēc tam atkal dvīņi.

Izlasot to visu, jāteic, man salkanuma bija pa daudz, nu laikam esmu skarba reāliste palikusi, bet vīrietis pēc viena vakara kopā ar sievietni nezvēr mūžīgu mīlestību (ok, ja tā notiek, jāpadomā varbūt viņš ir maniaks, vai hronisks melis).
Bet par labu stāstiem jāsaka tas, ka tie lasījās raiti un daži bija pilni ar humoru.
Un tas grāmatas vāks, nu zem katras kritikas, šausmīgi, kas nez tik neglīti to meiteni sakrāsoja un saģērba?