Ragana kastaņkokā (VI)

Nu ko, laiks uz skatuves parādīties arī raganai...lai gan viņa jau nekur nebija pazudusi...
Viņa raganu ieraudzīja... kādu nakti sapnī. Kā viņa zināja, ka tā ir īstā? Nu dažas lietas mēs vienkārši zinām un tam pat nav izskaidrojuma.
Ragana bija skaista sieviete ar noslēpumainu skatienu un stipri jo stipri viņai kādu atgādināja. Ko tieši, to viņa šobrīd īsti negribēja atzīt par patiesu esam.
Ragana vienkārši stāvēja un noraudzījās viņā, un viņa lūkojās raganā. Nekas cits nenotika, taču šķita, ka divas pasaules pamazām saplūst. Robežas starp reālo un pašas izsapņotajām vēlmēm pamazām sadrupa, atstājot gruvešu kalnus. Tikai tavos spēkos tagad ir attīrīt ceļu, lai abas pasaules satiktos, klusi ierunājās ragana. Un tu taču zini kā, taču esi piemirsusi. Nu nekas, gan jau atcerēsies. Es noteikti palīdzēšu. Tev tikai jāseko.
Nākamajā vakarā ejot gulēt, uz blakus spilvena viņa atrada zeltītu pavedienu. To droši vien ir iespējams racionāli izskaidrot, viņa nodomāja, bet kā tieši?
Ja vien man būtu spējas lasīt un tulkot zīmes...