Meitene ar pūķa tetovējumu

Reizēm neprātīgajā dzīves skrējienā ir nepieciešams atrast laiku sev un paņemt nelielu pauzi. Tā nu sanāca, ka pagājušajā sniegotajā nedēļas nogalē varēju pievērsties pilnīgai un nedalītai atpūtai, kas sevī ietvēra Stīga Lārsona triloģijas „Millenium” pirmās daļas „Meitene ar pūķa tetovējumu” izlasīšanu 2,5 dienu laikā (pieņemu, ka mans lasīšanas ātrums nav nekāds rekords).
Izlasot grāmatu, jāteic, saprotu kāpēc tai tādi fanu pūļi un Holivuda jau pamazām ražo augšā grāmatas ekranizējumu. Sižets, ļoti apjomīgs, ar ārprātā daudz un dažādiem tēliem un blakus sižeta līnijām. Interesanti, ka sākotnēji abu grāmatas galveno varoņu likteņi tiek pasniegti divās dažādās sižeta līnijas, kas beigu beigās savijas vienā kopējā stāstā. Pats sižets, nu kaut kādā ziņā skandināviem tipiski padrūms un pilns ar vardarbību un patoloģijām, kas dziļi slēptas ģimenes lokā. Taču tai pat laikā, to visu bija ļoti interesanti lasīt un gaidīt kā nu tas viss beigsies. Pēc nostāstiem zinu, ka pārējās triloģijas daļās patoloģiskas vardarbības esot vēl vairāk, nu redzēs, gaidu savu rindu uz nākamo grāmatu. :)
P.S. Lai gan grāmatas autors Līsbeti Salanderi ir izveidojis kā frīku (liekot pašai par sevi tā domāt), taču tai pat laikā viņa ir mūsdienu sabiedrības ideālā sieviete. Lai nu kurš, bet viņa ar visam savām ārprātīgajām problēmām tiek galā ar uzviju. Ja visām būtu tādas spējas...