Ķīpsalas putni

Šis ir Daces Rukšānes pēdējais darbs "Ķīpsalas putni", kopš izskatās, ka viņa ir kļuvusi par laimīgu mājsaimnieci. Bet man šķiet viņai vajdzētu turpināt rakstīt.
Sen, sen izlasīju viņas grāmatu "Beatrises gultas stāsti", lai ko tur tai laikā tauta domātu par tām visām Rukšānes seksa slejām (sex and the city iespaidā, tas bija stilīgi) grāmata bija interesanta un neko tādu tur es neizlasīju (njā tas bija vēl krietni pirms Grejiem), bet pat vēl joprojām dažas epizodes ir aizķērušās manā prātā, jo Rukšāne raksta ļoti spilgti.
Tad nu gribot vairāk palasīt latviešu autoru radīto literatūru no bibliotēkas plaukta izvilku šo darbu.
Ritīgi ātri izlasīju, grāmata jau arī nav liela, 148 lpp. Tas ir stāstu krājums, kas kopā veido vienotu stāstījumu, lasīt var gan kārtīgi no sākuma līdz beigām, gan pēc izvēles pa stāstiem, kā sākumā izdarīju ar pāris stāstiem, bet lai labāk saliktos kopā visi varoņi, pēc tam lasīju visu secīgi.
Visi stāsti par Ķīpsalu un tās mikropasauli. Tā īsti nekad nebiju iedomājusies, ka tas ir tepat, bet reizē var but tik nošķirti no Rīgas, jo tā ir sala ar savu dzīvi. Un secināju, ka nemz neesmu bijusi tālāk par Ķīpsalas izstāžu halli un nezinu, kas tur patiešām vēl ir. Interesanti tēli un prātā paliekoša valoda. Jāizlasa būs arī vēl abas nelasītās Rukšānes grāmatas.

Grāmatu Bingo šī grāmata aizņem lauciņu - "A Book of short stories".