Zaudētā māksla glabāt noslēpumus

Veselu mēnesi lasīju Evas Raisas (Eva Rice) darbu " Zaudētā māksla glabāt noslēpumus" (“The Lost Art of Keeping Secrets”). Jā, ilgi, bet kaut kā grāmata prasīja savu nesteidzīgo ritmu.
"Londona, 20. gadsimta piecdesmitie gadi. Pasauli pamazām pārņem bezrūpīgā, dzirkstošā rokenrola laikmeta atmosfēra, lai gan tikai nesen beidzies Otrais pasaules karš un vēl izjūtamas kara radītās ekonomiskās grūtības. Jaunā Penelope, viņas brālis Inigo, draugi Šarlote un Harijs izbauda pasaules atklāšanas burvību, gan iepazīstot mīlestību kā dzīves virzītājspēku, gan priecājoties par modi kā personības stila izpausmi, daudzveidīgiem mākslas virzieniem un, protams, mūziku – neatņemamu rokenrola laikmeta sastāvdaļu! - tā gramatas anotācijā.
Jā, stāsts par pasauli, kas pamazām jūk prātā no rokenrola, par jaunību, trakulībām, mīlestību un 50 gadu stilu. Dažbrīd gan es aizdomājos, vai es viņu vecumā dariju to pašu (citējot galveno varoni Pennelopi - šajā 1955. gadā es kaut kā dikti bieži piedzeros)un jāatzīst, jā, laikam katrs iziet tādam posmam cauri un kad jau ir 18 ar astīti, tu saproti, ka bez tā neiztikt iepazīstot pasauli un novērtējot, kas tev der un kas ne. Jā, un kura gan meitene nesapņo par kleitām, kurpēm un citām skaistām lietām, gan tagad, gan toreiz. :)