Ko darīt ar problēmu?
Šo izlasīju Ilzes Pastares blogā. Nu ļoti trāpīgi.
Profesors paņēmis rokā glāzi ūdens, izstiepa to sev priekšā un jautāja saviem skolniekiem:
- Kā jūs domājat, cik sver šī glāze?
No auditorijas atskanēka dzīva sačukstēšanās.
- Apmēram 200 gramu! Nē, varbūt 300 gramu! Bet varbūt pat visi 500! – atskanēja atbildes.
- Es patiešām neuzzināšu tieši cik daudz tā sver, kamēr to nenosvēršu. Bet šobrīd tas nav vajadzīgs. Mans jautājums ir lūk kāds: kas notiks, ja es šo glāzi turēšu izstieptā rokā pāris minūtes?
- Nekas!
- Tiešām, nekas slikts nenotiks, – atbildēja profesors. – Bet kas notiks, ja es šo glāzi turēšu šādi, piemēram stundas divas?
- Jūsu roka sāks sāpēt.
- Un ja visu dienu?
- Jūsu rokas sastings, jums būs izteikti muskuļu traucējumi un paralīze. Varbūt pat būs jādodas uz slimnīcu – atbildēja viens no studentiem.
- Kā jūs domājat, vai glāzes svars izmainīsies tad, ja es visu dienu to vienkārši turēšu ?
- Nē! – studenti apjukuši atbildēja.
- Bet ko man vajadzētu darīt, lai glāzes svaru izmainītu?
- Vienkārši nolieciet glāzi uz galda! – priecīgi atbildēja kāds students.
- Tieši tā! – atbildēja profesors. – Tāpat ir arī ar visām mūsu dzīves grūtībām. Padomā par kādu problēmu pāris minūtes, un tā būs tev blakus. Padomā par to vairākas stundas, un tā sāks tevi pārņemt. Ja domāsi par problēmu visu dienu, tā tevi paralizēs. Jūs varat domāt par problēmu, bet tas kā likums , neko neatrisina. no domāšanas problēmas svars nesamazinās. Problēmu pārvarēt palīdz tikai darbība. Vai nu atrisini to, vai atliec malā. Nav nozīmes nēsāt to uz sirds kā smagu akmeni, kas tevi paralizē.
Ir cilvēki, kas lielāko daļu savu problēmu cer atrisināt par to plaši un gari runājot. Jā, tik tiešām, tas, ka savu problēmu izrunā vai pastāsti, palīdz. Jautājums ir- cik lielu daļu laika tu runā, cik darbojies, lai to atrisinātu?
Profesors paņēmis rokā glāzi ūdens, izstiepa to sev priekšā un jautāja saviem skolniekiem:
- Kā jūs domājat, cik sver šī glāze?
No auditorijas atskanēka dzīva sačukstēšanās.
- Apmēram 200 gramu! Nē, varbūt 300 gramu! Bet varbūt pat visi 500! – atskanēja atbildes.
- Es patiešām neuzzināšu tieši cik daudz tā sver, kamēr to nenosvēršu. Bet šobrīd tas nav vajadzīgs. Mans jautājums ir lūk kāds: kas notiks, ja es šo glāzi turēšu izstieptā rokā pāris minūtes?
- Nekas!
- Tiešām, nekas slikts nenotiks, – atbildēja profesors. – Bet kas notiks, ja es šo glāzi turēšu šādi, piemēram stundas divas?
- Jūsu roka sāks sāpēt.
- Un ja visu dienu?
- Jūsu rokas sastings, jums būs izteikti muskuļu traucējumi un paralīze. Varbūt pat būs jādodas uz slimnīcu – atbildēja viens no studentiem.
- Kā jūs domājat, vai glāzes svars izmainīsies tad, ja es visu dienu to vienkārši turēšu ?
- Nē! – studenti apjukuši atbildēja.
- Bet ko man vajadzētu darīt, lai glāzes svaru izmainītu?
- Vienkārši nolieciet glāzi uz galda! – priecīgi atbildēja kāds students.
- Tieši tā! – atbildēja profesors. – Tāpat ir arī ar visām mūsu dzīves grūtībām. Padomā par kādu problēmu pāris minūtes, un tā būs tev blakus. Padomā par to vairākas stundas, un tā sāks tevi pārņemt. Ja domāsi par problēmu visu dienu, tā tevi paralizēs. Jūs varat domāt par problēmu, bet tas kā likums , neko neatrisina. no domāšanas problēmas svars nesamazinās. Problēmu pārvarēt palīdz tikai darbība. Vai nu atrisini to, vai atliec malā. Nav nozīmes nēsāt to uz sirds kā smagu akmeni, kas tevi paralizē.
Ir cilvēki, kas lielāko daļu savu problēmu cer atrisināt par to plaši un gari runājot. Jā, tik tiešām, tas, ka savu problēmu izrunā vai pastāsti, palīdz. Jautājums ir- cik lielu daļu laika tu runā, cik darbojies, lai to atrisinātu?
Komentāri
Ierakstīt komentāru