Ak, ļaunās fejas!

Lasot Absolūta grāmatplaukts blogu, iekrita prātā šī autore un manā beidzamajā bibliotēkas apmeklējumā paņēmu Megijas Stīvoteras (Maggie Stiefvater) darbu "Lamento. Feju karalienes viltus" (Lament: The Faerie Queen's Deception).
Nefanoju par "Krēslu" un ja godīgi nemaz to gabalu pat izlasīt nespēju. Līdz ar to šāda tipa literatūra kaut kā iepriekš lasīta nebija. "Pavilkos" uz bloga ierakstu.
Izlasīju. Neslikti. Lai cik tas dīvaini nebūtu visvairāk aizkustināja "neiespējamais" mīlasstāsts. Mistika un piedzīvojumi dažbrīd bija "aiz matiem pievilkti".
Nu sižets tipa kā "Krēslā" - bišku frīkaina meitene Dīdre, kura satiek noslēpumainu puisi - Lūku, kurš nav kā visi citi, samīlas viens otrā, un pa visu ir visādi notikumi, piedzīvojumi un atklājumi. Atšķirība tā, ka te nav vis kādi vampīri/vilkači, bet fejas. Un fejas ir ļaunas, nekrietnas un viltīgas.
Jā, bet es par to mīlu. Nezinu vai pie vainas pavasaris, vai kas cits, bet kaut kā to grāmatu lasīju mīlas stāsta dēļ. Protams viss bija paredzami,bet tā jūtu ķīmija bija visforšākā. Lai gan mani nepameta doma, ka autore savai sešpadsmitgadīgajai grāmatas varonei ir likusi piedzīvot tomēr jau ne pirmās mīlestības sajūtas. Tas laikam man subjektīvi, bet asosciācijas neija ar pirmo mīlestību.
Lai nu kā, tā ir pirmā grāmata no triloģijas un tā vien šķiet, ka izlasīšu arī otro (tur galvenais varonis ir Dīdres labākais draugs). Trešā gan vēl nav izdota, bet autores mājaslapā plānojas uz 2013. gadu.
Vienīgais, galīgi nesapratu, kapēc tā feju varza uzbruka un saplosīja to esošo feju karalieni? Vai es kaut ko tur būtu palaidusi garām?