Tā tevi mīlu

Luisa Leantes (Luis Leante) darbu "Tā tevi mīlu" (Mira si yo te querré ) paņēmu tāpēc, ka uz grāmatas muguriņas bija pieminēts, ka darbība risinās Barselonā. Nu jā, man ir vājība uz Barselonu.
Iespamošu nelielu darbības spoileri: "Barselona, 1974. gads. Montse un Santjago ir astoņpadsmit gadus veci, kad satiekas un iemīl viens otru. Taču šai mīlestībai nav nākotnes: viņa ir meitene no bagātas ģimenes, viņš – automehāniķis no ostas kvartāla. Šķiršanās sāpju mocīts, puisis piesakās armijā un dodas uz kara plosīto Spānijas koloniju Rietumsahārā. Aizrit divdesmit pieci gadi, un pēkšņi Montse kādā fotogrāfijā ierauga pazīstama vīrieša seju. Vai tiešām Santjago vēl ir dzīvs un atrodas kaut kur Ziemeļāfrikas tuksnesī? Montse dodas briesmu pilnā ceļojumā pretim savam liktenim un mīlestībai".
Nu patiesībā visa sāls ir tajā, kā stāsts ir izstāstīts, ne tajā kas tur notiks, bet stāsts ir veidots sajauktā secībā savijot mūsdienu notikumus ar 1974. gadu. Vispār rakstīšanas maniere bija interesanta, ko gan nevar teikt par pašu saturu, mani tik tiešām neinteresēja tas karš Āfrikā, bet karš tur bija gana daudz. Tāpat mīlasstāsts ir mazliet tāds aiz matiem pievilkts. Bet beigas specifiskas.
Autors par šo darbu saņēmis prestižo Spānijas literāro balvu Alfaguara.
Tomēr man pie sirds šis darbs kaut kā negāja, nezinu, bet vienīgais priecēja daži Barselonas apraksti.