Pēnelopiāde

Tā kā mana bibliotēka ir ciet uz pusotru mēnesi, tad laikam šis ir galvenais iemesls, kapēc esmu drusku ieslinkojusi lasīšanā.
Viena no grāmatām, ko paņēmu uz šo laiku izlasīt, ir Mārgaretas Atvudas (Margaret Atwood) "Pēnelopiāde" (The Penelopiad).
Pieņemu, katrs ir dzirdējis kaut ko par Trojas, karu un Odiseju ar tā mītiskajiem piedzīvojumiem, tad nu lūk, šeit ir Odiseja sievas Pēnelopes versija par daudz ko, savu dzīvi ieskaitot.
Kas tad īsti bija Pēnelope?
Sieviete. Stipra/vāja sieviete. Gudra sieviete. Sieviete.
Patiesībā jau mīts īsti neko nepasaka par Pēnelopi, tikai to, ka tā 20 gadus centusies atvairīt preciniekus un sagaidījusi pārnākam mājās Odiseju.
Nu lūk, autore ir centusies izstāstīt savu versiju par to, kas ir Pēnelope, kāda tā bija un ko tā juta. Jo īpaši autori ir interesējis kāpēc gan Odisejs kopā ar preciniekiem ir nokāvis arī Pēnelopes 12 uzticamākās kapones. Par šo otro, to gan laikam tā īpaši labi neuztvēru, bet autore ir likusi izstāstīt stāstu pašai Pēnelopei no Aīda valstības skatu punkta. Teikšu kā ir, ar ironiju. Un man patika.
Pēnelope: "Kurš varētu apgalvot, ka no lūgšanām ir kāds labums? Bet kurš varētu apgalvot pretējo?"
Pēnelope: "Nekad nav prātīgi nostāties starp cilvēku (vīru) un viņa paša priekšstatiem par savu gudrību".