Mitago mežs

Tad nu tā, šī reiz ir tā grāmata par ko domāšu visu laiku, kamēr lietošu savu Stendera kokosriekstu kermeņa sviestu (kurš patiesībā smaržo pēc greipfrūta, ja nu kas). Roberta Holdstoka (Robert Holdstock) "Mitago mežs"(Mytago Wood) ir tas darbs, kas spilgti iespiežas atmiņā. Un reizēm man kaut kādas atmiņas par notikumiem ir saistītas ar smaržām. Bet ne par to stāsts.
Stāsts par to, kas bija šajā grāmatā tāds, kas tā ietekmeja mani. Stāsts man lika dažbrīd justies neomolīgi un tas lasījās ļoti ilgi.
Vispār autoram ir vesels Mitago cikls, bet šķiet, ka grāmatas var lasīt neatkarīgi vienu no otras.
Stāsta centrā pēckara Anglija, divi brāļi un noslēpumainais Raiopu mežs. Vieta, kur "dzīvo" un rodas mītiski tēli pat no paleolīta, kas kādreiz radušies tautu kopējā zemapziņā un tagad aizmirsti. Protams meža mistiskumam pa vidu arī sieviete - mitago tēls - daļēji reāla, prātā radīta būtne Gvineveta, kura ir sagūstījusi prātus un sirdis brāļiem tiktāl, lai tie dotos mežā to sameklēt. Katra brāļa motivācija gan ir nedaudz citāda, bet nu tas lai paliek intrigai.

P.s. Bilde fotogrāfēta ar telefonu, jo izrādās i-neta dziļumos nav šīs grāmatas latviskās versijas bildes.