Annas Karēņinas gēns

Pēc Nacionālā teātra izrādes "Anna Kareņina" noskatīšanās es nācu pie šāda secinājuma.
Kāpēc? Labāk nejautājiet. Garš stāsts.
Bet kopumā izrāde bija tīri labi skatāma. Jāteic, ka tā kā romānam ir vairākas sižetiskās līnijas, tad apjoms, ko rādīt skatītājiem sanāca liels. Beigu beigās sanāca tāds ārprātā fikss skrējiens cauri blakussižetiem, kurus atmest tā kā nevar, bet tai pat laikā, dažbrīd tie šķiet lieki un nedaudz traucējoši Annas Karēņinas stāstam.
Indras Rogas Anna bija ļoti emocionāla, mīlestību laikam īsti nesanāca attēlot, bet ciešanas, sevis šaustīšanu (iekšējo mazohismu tā teikt), tas gan sanāca lieliski. Beigu beigās aktrise tā bija iegājusi tēlā, ka asaras nācās apspiest pat aplausu un paklanīšanās laikā.
Tērpi, nu protams lieliski.
Īpaša odziņa, bija jaunā Kitijas lomas tēlotāja, nu viņai ļoti labi piestāvēja konkrētā loma.