Kas ir tavā kastē?
Vakar beidzot noskatījos jau kādu laiku rādīto "Ēd lūdzies, mīli".
Tā kā kādu laiku mani pašu nomoka eksistenciāli jautājumi, piemēram, "kā dzīvot tālāk?" un "kā piepildīt savus sapņus?", tad bija interesanti paskatīties, kā tad persona vārdā Elizabete Gilberta (grāmatas autore)ir meklējusi sevi... un lai cik dažbrīd neticami neliktos, arī atradusi. :)
Filmu skatījos viena pati uz laptopa, jo mana otra puse kaut kā īsti negribēja šo konkrēto sieviešu filmu redzēt (nojaušu kāpēc).
Patiesībā man likās drusciņ par garu un sākumā ļoti saraustīti, jo, lai gan zināju, ka galvenajai varonei ir radusies personības krīze, taču tai pat laikā tas attēlots bija tik samocīti, ka sākotnēji bija pat grūti skatīties.
Taču man ļoti patika filmas kadrējums un saulrietu/saullēktu noskaņa. Tas bija ļoti skaisti un iederīgi.
Taču jāsaka tā, viss vienkāršais ir ģeniāls. Saprotu kāpēc grāmata (kuru gan vēl neesmu lasījusi)kļuva par bestselleru. Formula ir tāda, ņemam vienu sievieti, kurai dzīvē neiet, viņa nosprauž sev pārmaiņu ceļu un pamazām to ejot viss izdodas. Jū hū! Nu tā pa skaisto. Un mēs jau visi vēlamies, lai viss izdodas, beigās dabūjam, laimi, sirdsmieru un princi daiļo, kas mūs mīlēs mūžīgi. Es jau nesaku, ka tas nevar izdoties, var un kā vēl, taču ne jau viss tik viegli kā filmā.
Taču dažas atziņas man pat ļoti patika.
Filmas sākumā bija skats ar divu draudzeņu atklāsmi par saviem sapņiem, tā teikt par to, ko katra glabā savā kastē zem gultas, vienai tās bija bērna drēbītes, otrai ceļojumu vietu aprakstu izgriezumi. Un, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka tu to visu arī realizē, nevis turi savā pagultes kastē un sapņo. Tur jau laikam arī slēpjas tā laimes sajūta un iekšējais miers.
Jā, un itāļu ļaušanās nekā nedarīšanas baudīšanai ir patiesi ievērības cienīga lieta. :)
Tā kā kādu laiku mani pašu nomoka eksistenciāli jautājumi, piemēram, "kā dzīvot tālāk?" un "kā piepildīt savus sapņus?", tad bija interesanti paskatīties, kā tad persona vārdā Elizabete Gilberta (grāmatas autore)ir meklējusi sevi... un lai cik dažbrīd neticami neliktos, arī atradusi. :)
Filmu skatījos viena pati uz laptopa, jo mana otra puse kaut kā īsti negribēja šo konkrēto sieviešu filmu redzēt (nojaušu kāpēc).
Patiesībā man likās drusciņ par garu un sākumā ļoti saraustīti, jo, lai gan zināju, ka galvenajai varonei ir radusies personības krīze, taču tai pat laikā tas attēlots bija tik samocīti, ka sākotnēji bija pat grūti skatīties.
Taču man ļoti patika filmas kadrējums un saulrietu/saullēktu noskaņa. Tas bija ļoti skaisti un iederīgi.
Taču jāsaka tā, viss vienkāršais ir ģeniāls. Saprotu kāpēc grāmata (kuru gan vēl neesmu lasījusi)kļuva par bestselleru. Formula ir tāda, ņemam vienu sievieti, kurai dzīvē neiet, viņa nosprauž sev pārmaiņu ceļu un pamazām to ejot viss izdodas. Jū hū! Nu tā pa skaisto. Un mēs jau visi vēlamies, lai viss izdodas, beigās dabūjam, laimi, sirdsmieru un princi daiļo, kas mūs mīlēs mūžīgi. Es jau nesaku, ka tas nevar izdoties, var un kā vēl, taču ne jau viss tik viegli kā filmā.
Taču dažas atziņas man pat ļoti patika.
Filmas sākumā bija skats ar divu draudzeņu atklāsmi par saviem sapņiem, tā teikt par to, ko katra glabā savā kastē zem gultas, vienai tās bija bērna drēbītes, otrai ceļojumu vietu aprakstu izgriezumi. Un, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka tu to visu arī realizē, nevis turi savā pagultes kastē un sapņo. Tur jau laikam arī slēpjas tā laimes sajūta un iekšējais miers.
Jā, un itāļu ļaušanās nekā nedarīšanas baudīšanai ir patiesi ievērības cienīga lieta. :)
Komentāri
Ierakstīt komentāru