Ne vienmēr visu vajag tad, kad ir

Reizēm (labi jau labi, to vajag darīt vienmēr) vajag izvērtēt ko mums vajag un ko ne. Šajā gadījumā svinīgi paziņoju, ka paņemu Stefānijas Meieres supergrāvēju "Krēsla", izvelku no tā grāmatzīmi un aizveru. Viss. Nelasīšu. Vismaz pagaidām ne, var būt kaut kad nākotnē. Kas to lai zin. :)
Tā nu rīt grāmatas (bija man arī Krēslas otrā grāmata) atdošu to saimniecei.
Lūk, tā arī dzīvē notiek.